Kurzemes Vārds 2008 gada 16 jūlijs. Kokiem nepatīk līdz stumbram nozāģētie zari
Esam jau pieraduši pavasaros ieraudzīt mūsu pilsētas liepas un citus kokus, kas apstrādāti līdz stumbram – zari nozāģēti, lai veidotos skaists, apaļš vainags! Mums tas ne īpaši patīk, un, kā izrādās, tas nepatīk arī kokiem. Ne tikai nepatīk, bet nav īsti pareizi. Tā ir tikai viena no atziņām, ko tikšanās laikā pauda liepājnieks VAIRONDS BITENIEKS. Viņš ir viens no 25 cilvēkiem, kas pašlaik Latvijā pirmie apgūst arborista jeb latviskojot – kokkopēju – specialitāti. "Tā ir pavisam cita pieeja līdz šim pierastajai koku apzāģēšanai un kopšanai," viņš saka.
Ikdienā Vaironds ir SIA "Alex Industrial" Liepājas filiāles vadītājs. Viņam ir arī sava zemnieku saimniecība, un savulaik Vairondam bijusi mežistrādes brigāde. Tad arī tuvāk iepazinies ar kokiem. Kad radusies iespēja mācīties par arboristu, viņš tūlīt pieteicies. Vaironds īsumā ieskicē, kas tā ir par profesiju, atgādinot par tiem pašiem līdz stumbram apzāģētajiem koku zariem. "Mūsu pasniedzējs dendrologs Andris Zvirgzds stāstīja, ka šī tradīcija radusies pēc Otrā pasaules kara, kad koku kopšanas speciālistu vairs nebija palicis," viņš stāsta. Tomēr tā ne tuvu nav pareiza un draudzīga kokiem.
Arboristi kā jauna profesija ir iekļauta profesiju klasifikatorā. Jau 2005.gadā Vācijā ir sagatavoti seši speciālisti, kas apvienojušies Latvijas Arboristu biedrībā un tālāk māca jaunos arboristus – koku un krūmu pazinējus un kopējus, kas nodarbosies ar apstādījumu stādīšanu, stādu izvēli, koku vainagu veidošanu, formēšanu un izzāģēšanu.
Mācības notiek Cēsu rajona Ērgļu arodskolā. Vaironds pagaidām esot vienīgais topošais arborists ne tikai no Liepājas, bet no visas Kurzemes. Sertifikātu viņš iegūs tikai oktobrī, taču jau tagad prakses laikā ir sācis likt lietā savas prasmes un mācību laikā apgūto. Piedāvājis savas zināšanas Liepājas domes Vides nodaļai, taču pagaidām saņēmis atteikumu, tomēr veiksmīga veidojoties sadarbība ar Liepājas Kapsētu pārvaldi.
Arboristiem ir kāda priekšrocība – viņi strādā ne tikai ar autopacēlāju, bet arī ar virvēm, veikli izkāpelējot pa koku zariem un nozāģētos uzmanīgi nolaižot lejā. Šāds darba stils atvieglo situāciju, kad ar jaudīgu tehniku kokiem nav iespējams piekļūt. Tieši tāpēc tas ir labs risinājums, piemēram, privātmājās, arī apstādījumos, kur zem kokiem ir puķu dobes, un daudzviet citur.
"Pašlaik cilvēki vēl nezina par šādiem speciālistiem, un tāpēc arī es nebrīnos, ka pilsētas mērogā par manu darbu nav intereses," saka Vaironds. "Taču esmu pārliecināts, ka nepaies ilgs laiks un šāda speciālista klātbūtne pilsētas koku kopšanā un saglabāšanā būs obligāta Eiropas Savienības prasība." Turklāt arboristi būs mācīti ar speciālām ierīcēm arī noteikt koku veselības stāvokli, vai stumbru no iekšpuses nebojā trupe, un tamlīdzīgas problēmas, kā arī Arboristu biedrības biedri varēs novērtēt koku patieso vērtību.
Kristīne Pastore
Kurzemes Vārds 2008 gada 15 augusts
Bērnu rotaļas koku nenogalēs
Ita Cērmane
"Kurzemes Vārds" rakstīja par konfliktsituāciju, kas izveidojusies M.Ķempes 8. un Rojas ielas 5. nama koppagalmā, kur daļa iedzīvotāju satraukušies, ka bērnu rotaļas varētu nogalēt apsi. Arborists (kokkopis) Vairons Bitenieks skaidro, ka bērnu rotaļu dēļ koks bojā neaizies.
"No koka kopšanas viedokļa skatoties, naglas, ar kurām pie apses stumbra pienagloti dēlīši, kokam nekaitē. Metāls, ja tas iedzīts stumbrā iekšā, koku nebojā," skaidro speciālists. Piemēram viņš min šķembas, kas kokos saglabājušās vairāk nekā pusgadsimtu un nav tiem kaitējušas: "Zāģētavās pat nevar pateikt, ka kokā slēpjas kāda šķemba. Koks pats sevi sadziedē, ietver koksnē svešķermeni. Cita lieta ir gadījumi, ja mehāniski tiek bojāta koka miza – traumēta autoavārijas laikā, vai tamlīdzīgi."
V.Bitenieks skaidro, ka metāla priekšmetus, kā tas ir minētajā gadījumā ar naglām, kokā labāk atstāt. Tas ir mazāk kaitīgi, nekā atstāt koksnē caurumus, kuros var ieperināties sēņu sporas. Drīzāk kokam varētu kaitēt nevis pienaglotie dēlīši pakāpieniem, bet šūpoles virve ap zaru, kas varētu ieēsties koksnē. Ja mājinieki vēlas pasargāt koku, tad drīzāk zem virves ap zaru, pēc kokkopja domām, būtu nepieciešams kāds izolācijas materiāls. Taču, ja nu tomēr tiek pieņemts lēmums bērniem aizliegt kāpt kokā, tad V.Bitenieks iesaka dēlīšus pāršķelt, bet naglas nevis raut ārā no koka, bet gan iedzīt koksnē līdz galam. "Apse ir vārīgs koks, ātri var aiziet bojā," viņš norādīja.
Arborists neslēpj arī neizpratni par iedzīvotāju dīvaino attieksmi: "Kapsētās, kur veicam bojāto un nokaltušo koku izzāģēšanu, nereti nāk klāt tantes un prasa nozāģēt veselus kokus pie savu tuvinieku atdusas vietām, jo tie, lūk, noēnojot stādījumus. Tāpat nereti ir ļaunprātīgas koku bojāšanas gadījumi kapsētās – plēš dzīviem kokiem mizu, ber uz saknēm sāli un tamlīdzīgi, lai tikai koks nokalstu. Turklāt kapsētās ir vērtīgākie koki – gobas, ozoli u.c., kas pilsētā nav plaši izplatīti."
Kurzemes Vārds 2008 gada 24 novembris
Liepājā – profesionāls koku kopējs
Liepājā turpmāk būs profesionāls arborists – tas ir koku kopējs, kas kā jauna profesija iekļauta profesiju klasifikatorā. Īsi pirms Latvijas valsts jubilejas Ērgļu arodskolā notika pirmais arboristu izlaidums, un absolventu skaitā bija arī liepājnieks Vaironds Bitenieks. Lai sāktu darbu savā jaunajā profesijā, viņš ir nodibinājis uzņēmumu "ArboPro", kas nozīmē koku profesionālu kopšanu. Līdz šim prakses laikā viņš ir gan strādājis Rīgā, Botāniskajā dārzā, gan arī Liepājā sadarbojies ar Kapsētu pārvaldi, bet pašlaik viņa klients ir firma "Skandi Motors Liepāja". Profesionālais koku kopējs var veikt jebkurus ar koku aprūpi saistītus darbus, sākot ar stādu izvēli, stādīšanu, kopšanu, sauso zaru izzāģēšanu, vainaga veidošanu, novērtēšanu un citus.
Kurzemes Vārds 2008 gada 21 novembris
Koks ir stiprāks par cilvēkiem
Kristīne Pastore
Vismaz trīs gadus, ja ne vēl ilgāk, Centrālkapu žogam (skatoties no Klaipēdas ielas puses) uzgūlis varens koks. Pavasaros tam saplaukst lapas, vasarā tas raženi zaļo, bet rudenī tam lapas krīt kā ikvienam lapu kokam. Viss iet dabas ritējumu, taču ir viena bēda – kokam saknes ir pa pusei izrautas no zemes, tas noliecies pār kapu žogu, taču to aizvākt nav iespējams sarežģīto apstākļu dēļ.
Lielais koks ir sabojājis arī kapsētas žogu. Kapsētu pārvaldes direktors Uldis Stelmakers atzīst – koks ir mūsu lielā problēma, taču to likvidēt līdz šim nav izdevies vairāku iemeslu dēļ. Pirmām kārtām koks ir ļoti liels, tāpēc to nevar vienkārši pie stumbra nozāģēt – tas iegāzīsies kapsētā un nopostīs ļoti daudz kapu kopiņu un uz tām esošos pieminekļus, tāpēc jāmeklē citas iespējas. To varētu sākt zāģēt pa daļām no galotnes, bet te atkal cita problēma – lai to paveiktu, kapsētā vajadzētu iebraukt ar jaudīgu tehniku un pacēlāju, taču arī tas nav iespējams, jo starp kapu kopiņām iebraukt lielai automašīnai nav iespējams – tā arīl nopostīs kopiņas. Tāpēc firmas, kas līdzīgos gadījumos veic koku apzāģēšanas un aizvākšanas darbus, šajā gadījumā palīdzēt nevar. Ko darīt? Viena ideja gan U.Stelmakeram ir padomā. Nesen Liepājā ir sācis strādāt jauns speciālists – diplomēts arborists Vaironds Bitenieks. Viņš koku kopējs, kas šo darbu veic gan ar autopacēlāja palīdzību, gan ar virvēm kāpelējot pa koku zariem. "Mums ar viņu jau ir bijusi sadarbība, zāģējot kokus citās kapsētās, un esam vienojušies, ka viņš strādās arī pie šī koka novākšanas," sacīja Kapsētu pārvaldes direktors. "Tas gan notiks tikai nākamajā gadā – tad mums šī koka aizvākšana būs pienākums numur viens." Viņš pastāstīja, ka nolūzuši koki Liepājas kapsētās nav retums. Un no tiem ir arī kāds labums – malka, kas paliek pāri sazāģējot. Katrā kapsētā ir kapu pārziņu mājas, un visas, izņemot Dienvidu kapsētā, ir apkurināmas ar malku. "Izmantojot kapsētās nolūzušos kokus, mums pēdējos gados malka šo ēku apkurināšanai, nav bijusi jāpērk," viņš sacīja.
Kurzemes Vārds 2009 gada 21janvāris
Atbrīvo kapsētas žogu.
Kā jau pērnā gada nogalē solīja Kapsētu pārvaldes direktors Uldis Stelmakers, viens no pirmajiem šā gada darbiem – nozāģēt koku, kas jau vairāk nekā trīs gadus guļ uz Centrālkapu žoga. Pagājušās nedēļas nogalē šis darbs ir sākts – to veic arborists Vaironds Bitenieks kopā ar savu palīgu Māri Grīnmani.
Lielais koks, kas uzgāzies kapsētas žogam, gan cilvēkus neapdraudēja, tomēr sarežģījumus radīja ar to, ka to nozāģēt bija problemātiski – zāģējot krītošie zari varētu sabojāt kapu pieminekļus, turklāt kapsētā nav iespējams iebraukt ar jaudīgu tehniku. Tāpēc Kapsētu pārvalde noslēdza sadarbības līgumu ar arboristu Vairondu Bitenieku, kurš šo darbiņu veic gan ar autopacēlāju, gan pats, virvēs kāpelējot pa zariem. Pagājušās nedēļas nogalē darbi uzsākti un turpināsies vēl vairākas nedēļas nogales. V.Bitenieks sarunā ar "Kurzemes Vārdu" pastāstīja, ka darbs izrādījies sarežģītāks, nekā plānots. Nedēļas nogalē nozāģētas divas trešdaļas zaru. Kad tie būs pavisam noņemti, speciālisti ķersies pie stumbra zāģēšanas. U.Stelmakers atzina, ka šis darbs izmaksāšot nepilnus 300 latus, kas tādam darba apjomam esot ļoti saprātīga cena.
Kristīne Pastore
Praktiskais Latvietis 2009 gada 16 februāris
Ozols gaida glābēju.
Mums pie mājas aug ozols, kuram ir pāri par 100 gadiem. Stumbra lejasdaļā tas ir pāršķēlies, iemetusies trupe. Vai ir kādi zinoši kopēji, kuri varētu koku glābt? Laima Ogrē
– Iespējams, ozola stumbrs pāršķēlies tādēļ, ka tajā trāpījis zibens, vai arī koks ir daudzžuburains, – spriež kokkopis, SIA "ArboPro" īpašnieks Vaironds Bitenieks. – Ja plaisa izveidojusies starp stumbru saauguma vietā, droši vien stumbrus vajadzēs nostiprināt ar speciālām elastīgām sintētiska materiāla virvēm. Vienlaikus jāveic arī vainaga kopšanas pasākumi, izgriežot sausos un saīsinot lielos zarus.
Koksnes audu noārdīšanās notiek sēņu ietekmē. Sēnes, kas izraisa trupi, attīstās, ja koksnē ir 5 – 20 % gaisa un ne mazāk par 18 – 20 % ūdens. Trupei ir trīs attīstības stadijas: pirmā (sākumstadija), otrā un trešā (beigu stadija). Tiklīdz koksnes trupēšana beigusies, izveidojas dobums, kas kalpo par patvērumu dažādu sugu putniem. Lai plaisā neiekļūtu lietus ūdens, virs tās vēlams izveidot jumtiņu. Noteikti nevajadzētu aizmūrēt dobumu ar ķieģeļiem, jo tas radīs trupēšanai labvēlīgus apstākļus un trupe izplatīsies tālāk. Jāņem vērā, ka ozolu dobumos mēdz apmesties lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita) – ļoti retas, izzūdošas sugas kukainis, kas ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Lai precīzi noteiktu ozola veselības stāvokli un veiktu attiecīgos glābšanas darbus, vajadzētu sazināties ar profesionāliem kokkopjiem – arboristiem, piemēram, SIA "ArboPro" (mob. tālr. 26042887), Latvijā sertificētu kokkopi Ēriku Indriksonu (mob. tālr. 26444572), SIA "Arborists" valdes priekšsēdētāju, Eiropas Savienībā sertificētu koku kopēju Uģi Šmitu (mob. tālr.29180071) vai ES sertificētu kokkopi Gvido Leiburgu (mob. tālr.29135557).
Stārķiem atkal būs mājvieta 2009 gada 16 aprīlis
Arborists jeb koku kopējs Vaironds Bitenieks īstenojis savu apņemšanos un pagājušajā nedēļā sakopis simtgadīgo papeli pie Cīravas ielas 6. nama, lai stārķi atkal varētu piekļūt savai ligzdai. Jau rakstīts, ka vecajā kokā apmēram 15 metru augstumā stārķi pirms 10 gadiem bija ierīkojuši ligzdu, taču pēdējos divus gadus nespēja tajā atgriezties, jo koka zari bija pārāk saauguši un neļāva ligzdai piekļūt.
Tāpēc līdzās esošā nama saimniece Bernadeta Siksniene ar laikraksta starpniecību lūdza atsaukties cilvēkus, kas varētu palīdzēt apzāģēt zarus, jo bija žēli noskatīties, kā stārķi ik pavasari atlido, skumji pariņķo virs koka un dodas prom.
B.Siksnienes lūgumam atsaucās V.Bitenieks, kurš saņēma pašvaldības atļauju vecā koka zaru apzāģēšanai, kā arī kaimiņu piekrišanu, ka viņi neiebilst pret stārķa ligzdu savu māju tuvumā.
"Atbrauca vesela brigāde. Bez jebkāda pacēlāja. Kokā viņi tika augšā ar virvēm, visu kārtīgi saposa. Dūšīgi strādāja no pēcpusdienas līdz tumsai. Malači! Paldies viņiem!" ir pateicīga B Siksniene. Viņa arī apgalvo, ka šī stārķa ligzda ir ja ne vienīgā, tad noteikti viena no retajām Liepājas teritorijā, un tāpēc vien bija vērts to glābt. B.Siksnienei ir arī labas ziņas. "Dienu pēc tam, kad koku kopēji savu darbu bija padarījuši, stārķi atlaidās šurp. Viņi gan nav palikuši, jo traucējušas kaut kādas vārnas. Taču, visu izlūkojusi, stārķa mamma pat ligzdā ielaidusies. Domāju, ka viņi atgriezīsies," priecājas B.Siksniene.
Viktors Ulberts,"Kurzemes Vārds"
